Stāvot spožā vasaras vakarā Rīgas parkā, kāda grupa dejo austrumu deju stilus. Krāsaini lakati vijas gaisā, dzirdama smalkā zvārguļu skaņa. Apkārt valda sajūsma — Austrumu deju stili ir atnākuši līdz Latvijai, un tos izdejo gan mazās meitenes, gan drosmīgas sievietes, kas iepriekš nekad nav uzdrošinājušās dejot publiski.
Austrumu deju stilu ceļojums un transformācija
Ceļš no bagātīgā Zīda ceļa kultūras mantojuma līdz Latvijas deju zālēm ir pārsteidzošs. Vēderdeja, indiešu bharatanatyam, persiešu ziedlapu plaukstu kustības — tās visas šķērsojušas tūkstošus kilometru un dažādus laikmetus, pirms nonākušas mūsu kultūras ainavā. Katrā solī, katrā tempā jūtama tā dvesma, kas ļauj dejotājiem Latvijā sajust saikni ar tālām zemēm, kur kustība un stāsts saplūst vienā elpā.
Austrumu deju stili nav tikai skaists vizuāls piedzīvojums. Tie ir kā tilts, kas savieno cilvēkus ar paša ķermeni, emociju gammu un citu kultūru dziļumiem. Kāds meklē brīvību, cits — graciozitāti vai spēku. Un ikviens, kas ļaujas šīm kustībām, atver durvis jaunai pieredzei, pat ja sākumā domāja, ka “tas jau nav man”.
Vēderdeja ir viens no iecienītākajiem stilistiskajiem dārgumiem, kas atnācis līdz mums. Tā apvieno izsmalcinātas gurnu kustības, roku grāciju un precizitāti — katrs vilnis vai apļu veidošana ar ķermeni prasa gan spēku, gan maigumu. Daudzas dejotājas atzīst, ka tieši šī deja palīdz kļūt pārliecinātākām savā ķermenī. Savukārt indiešu deju stili — bharatanatyam, kathak vai bollywood — iepriecina ar stāstiem, kas atdzīvojas caur pirkstu žestiem un acu izteiksmēm. Šīs dejas ir kā miniatūras izrādes, kurās katrs dejotājs kļūst par stāstnieku ar savu īpašo balsi.
Mūsdienu Latvija un austrumu deju stili
Latvijas pilsētās un mazpilsētās nu jau diezgan bieži dzirdams, kā rītausmā vai vakara klusumā dejo ar dvēseli. Deju studijās un kultūras centros austrumu deju stili kļuvuši par neatņemamu programmu daļu. Katrs pasniedzējs atnes savu pieredzi, zināšanas un, pats galvenais, iedvesmu, kas ļauj dejotājiem atklāt pašiem savas robežas.
Rīgā un citās lielākajās pilsētās darbojas deju grupas, kas regulāri uzstājas gan uz lielām skatuvēm, gan neformālākos pasākumos — piemēram, vēderdejas festivālos, indiešu kultūras svētkos vai pat uzņēmumu ballēs. Tiek rīkotas meistarklases ar viesmāksliniekiem no Ēģiptes, Indijas, Irānas, kas iedvesmo vietējos dejotājus apgūt vēl nezināmas kustības. Jūrmala, Ogre, Cēsis — arī mazākās Latvijas pilsētās austrumu deju stili atrod savus fanus un aizrautīgos praktizētājus.
Ja kādam šķiet, ka austrumu dejas ir tikai sievietēm, viņš kļūdās. Vīrieši arī arvien biežāk izmēģina indiešu vai pat arābu deju žestus, meklējot sev tīkamu kustību valodu. Tā ir patiesi demokrātiska māksla, kur svarīgākais nav vecums vai iepriekšējā pieredze, bet vēlme kustēties un just. Nereti kāds atklāj, ka kustības spēks patiešām maina skatījumu uz sevi. Austrumu dejas īpaši iedrošina arī tos, kuriem šķitis — kustību māksla nav pieejama bez “īpaša talanta” vai “pareizas figūras”.
Austrumu deju ietekme latviešu mentalitātē
Austrumu deju stilu ienākšana ienes Latvijas sabiedrībā jaunas krāsas un izjūtas. Tās māca ļauties, būt atvērtākiem un kontaktā ar savām emocijām. Daudzas sievietes stāsta, ka pēc pirmās nodarbības jutušās kā pēc meditācijas — ķermenis kļūst apzinātāks, prāts mierīgāks.
Praktiski tas nozīmē — jau pirmajā nodarbībā tu iemācies vienkāršus gurnu viļņus, soli ar kājām un pirkstu mudras, kas šķiet kā rotaļa. Pēc dažām reizēm ķermenis kļūst lokanāks, bet pašapziņa — augstāka. Austrumu deju pasniedzēji bieži uzsver: nav svarīgs izpildījums uzreiz, bet gan prieks par katru kustību un drosme eksperimentēt. Un, ja līdz šim kāds bija pieradis slēpt savas emocijas, deja mudina tās izdzīvot — prieku, sajūsmu, melanholiju, spēku.
Interesanti, kā šīs dejas transformē arī latviešu tradicionālo temperamentu. Ja agrāk kustība bija vairāk noslēgta, tagad, sajaucot dažādas tradīcijas, rodas savdabīgs, latvisks austrumu deju paveids. Tas ir kā rotaļa ar stiliem, kurā var būt gan spēcīgs, gan maigs vienlaikus. Un, ja meklē, kurš deju stils vislabāk piestāv tavam raksturam, austrumu dejas piedāvā neticami plašu iespēju klāstu.
Austrumu deju atbalss Latvijas kultūrā
Ne tikai deju studijās, bet arī festivālos, koncertos un pat kāzās aizvien biežāk redzama austrumu deju klātbūtne. Tās vairs nav tikai eksotika — tās kļūst par mūsu deju svētku sastāvdaļu. Notiek džeza, tautas un austrumu deju saplūšana, radot jaunas horeogrāfiju nianses, kas bagātina mūsu kultūru.
Latvijā populāri arī tematiski pasākumi, kuros viesi tiek aicināti izmēģināt vienkāršākas austrumu deju kustības — tādējādi jau pēc dažām minūtēm visa zāle kustas vienā elpā. Bieži šie brīži kļūst par sākumu ilgākam deju ceļam. Izrādās, ka šīs dejas lieliski papildina arī citus žanrus — piemēram, džeza dejas, par ko vari sajust dzīvu mijiedarbību Latvijas deju kultūrā.
Patiesībā austrumu deju stili palīdz mums paskatīties uz pašu latviešu dejas saknēm. Kustības stāsts, roku līniju izsmalcinātība, solis, kas nāk ne tikai no kājas, bet no dvēseles. Šī atvērtība jaunajam iedrošina arī spert pirmo soli uz deju grīdas, pat ja šķiet — bail, vai “man nesanāks”. Ja tomēr gribas atbalstu, daudz palīdz deja kā emocionālās labklājības avots — jo kustība dziedē un atver durvis jaunai pašsajūtai.
Austrumu deju stilu ienākšana Latvijā pierāda to, ka deja ir dzīva, mainīga un vienmēr atvērta citādajam. Tikai ļaujies — un iespējams, tieši šajās kustībās atradīsi sevi, savu atjaunoto prieku un drosmi atklāt pasauli.